Kas jāzina, lai peldētu ziemā
Evalda Liepiņa lekcija Ogrē 2006.gada 20.maijā.
Norūdīšanās pamatprincipi
Par norūdīšanās principiem dažādi autori raksta atšķirīgi. Lai būtu pēc iespējas tuvāk patiesībai un praksei, ievadā par to esmu pārliecināts, ka jābalstās vismaz uz 5 zinātņu atziņām, kas atrodamas cilvēka anatomijā, fizioloģijā, higiēnā, psiholoģijā un pedagoģijā. No anatomijas vajadzētu izprast katras ķermeņa daļas īpatnējo uzbūvi mūsu ķermenī, no fizioloģijas jāzina FIZIOLOĢIJAS PAMATLIKUMS, ko devis pasaules slavenais fiziologs Ivans Pavlovs. No higiēnas visiem norūdīšanās aktīvistiem ieteicu izlasīt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas izdoto brošūru „HIGIĒNA”. Pirmās daļas 104. lpp. Inta Māra RUBANA norūdīšanās principus nosauc par „zelta” likumiem, kas jāievēro, lai norūdīšanās procedūras būtu efektīvas.
Mana izglītība ir psiholoģiski – pedagoģiska, tāpēc norūdīšanās principus arī skaidrošu galvenokārt no psiholoģijas un pedagoģijas viedokļa. Ņemot vērā vairāku autoru izteikto un arī savu pārliecību, par PIRMO un VISSVARĪGĀKO ierosinu atzīt PSIHOLOĢISKO SAGATAVOŠANOS. No veselīga dzīvesveida viedokļa jāanalizē un paškritiski jānovērtē ir savs dzīvesveids. Sevišķi tas jādara mūsdienu sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēl sevi un citus gandē ar negatīviem paradumiem – smēķēšanu, alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanu un ar tiem saistītu antisabiedrisku uzvedību. Ja norūdīšanās psiholoģiski ar pārliecību jau ir pieņemta, tad pārējie norūdīšanās sistēmas principi ir vieglāk un pat ar „īpatnēju baudu” īstenojami. Psiholoģiskajā principā ietveras arī sevis izjušana ”saklausot” savu ķermeni, lai pret to nebūtu vardarbības, bet vienmēr norūdoties būtu pozitīvas emocijas, kas raksturīgas visiem labi norūdītiem cilvēkiem.
Kā OTRU norūdīšanās principu procedūrās vajag ievērot PAKĀPENĪBU, jo pakāpenība ir fizioloģijas PAMATLIKUMS. Ja šis princips netiek ievērots, cilvēks rūdoties nevis veselībā kļūst stiprāks, bet pat saslimst. Atceros spilgtu gadījumu ar vienu mūsu sievieti, kas, sajūsmā par iešanu basām kājām sniegā, to darīja par ilgu un dabūja pamatīgas iesnas. Šai sievietei vajadzēja sākt ar staigāšanu zeķēs pa māju, pēc tam ar basām kājām pa māju un tikai tad ar dažiem soļiem sākt basām kājām pa sniegu, kas tiešām ir veselīgi un burvīgi.... Sevišķi pakāpenība jāievēro, sākot norūdīt bērnus. Norūdīšanās procedūru stiprums un ilgums jāpalielina pakāpeniski.
TREŠAIS princips – jānorūdās SISTEMĀTISKI, lai apgūtās procedūras nostiprinātu kā labi darbīgus nosacījumu refleksus, kas prasa atkārtojumus. Pie šī principa arī brīdinu, ka nedrīkst pārcensties – katru dienu nav vēlams peldēt āliņģī. Rodas visa organisma un sevišķi nervu sistēmas pārkairinātība. Aizrādījums pamatots uz vairāku ziemas peldētāju pieļautām kļūdām.
Ļoti svarīgs norūdīšanās princips (CETURTAIS) ir ievērot INDIVIDUĀLO pieeju un vecumu īpatnības. Pat vieglas norūdīšanās procedūras dažam var izsaukt nepatiku un saslimšanu, sevišķi, ja bērnībā ir tuntuļots un nenorūdīts. Jaunieši āliņģī varētu peldēt katru otro dienu, bet gados vecākiem pietiek ar peldi ziemā vienu reizi nedēļā, un veselība ar ziemas peldēšanu ir teicama. Ar 70 – 80 gadiem jāpārtrauc peldes ledainā ūdenī, nepārtraucot vieglākās norūdīšanās procedūras.
PIEKTAIS norūdīšanās princips ir pielietot LĪDZEKĻU DAUDZVEIDĪBU. Šajā norūdīšanās daudzveidībā priekšroka jādod visām darbībām, kas var notikt brīvā dabā ar tīru gaisu, tīru ūdeni un sauli. Ilgstošu novērojumu rezultātā secinu, ka pat mūsu ziemas peldēšanas aktīvisti par maz izmanto fiziskos vingrinājumus, jo taisni ar tiem individuāli vajadzētu iedarboties uz katram vājākām muskuļu grupām kopā ar pēc tam sekojošām norūdīšanās procedūrām.
Ka SESTO norūdīšanās principu izvirzu „NEVAJAG KAUTRĒTIES NORŪDĪTIES”, jo to pat bieži vien pieprasa dabas apstākļi. Konkrēti – temperatūras strauja paaugstināšanās izraisa dienas vidū pat pārkaršanu, kas visos gadījumos ir bīstama, ja tai seko aukstums un vēji. Tāpēc, ja jūtams ķermeņa pārkaršanas tuvums, vajag atrast iespēju atbrīvoties no kāda apģērba gabala. Mums – veselīgas dzīves praktizētājiem uz to ir daudz lielākas tiesības nekā „staigājošajiem” dūmvadiem, kas bojā mūsu kopējo gaisu un piemēslo apkārtni.
Nobeidzot sarunu par norūdīšanās principiem, jāatzīst, ka uzskaite 1., 2., 3., 4., 5. un 6. – to secība nav galvenais. GALVENAIS IR TAS, KA TĀPAT KĀ SVĒTIE DIEVA BAUŠĻI, TIE VISI IR JĀIEVĒRO, katru dienu sākot ar radošu ievirzi: „NORŪDĪTIES GRIBU UN VARU VISOS APSTĀKĻOS.
Mana izglītība ir psiholoģiski – pedagoģiska, tāpēc norūdīšanās principus arī skaidrošu galvenokārt no psiholoģijas un pedagoģijas viedokļa. Ņemot vērā vairāku autoru izteikto un arī savu pārliecību, par PIRMO un VISSVARĪGĀKO ierosinu atzīt PSIHOLOĢISKO SAGATAVOŠANOS. No veselīga dzīvesveida viedokļa jāanalizē un paškritiski jānovērtē ir savs dzīvesveids. Sevišķi tas jādara mūsdienu sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēl sevi un citus gandē ar negatīviem paradumiem – smēķēšanu, alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanu un ar tiem saistītu antisabiedrisku uzvedību. Ja norūdīšanās psiholoģiski ar pārliecību jau ir pieņemta, tad pārējie norūdīšanās sistēmas principi ir vieglāk un pat ar „īpatnēju baudu” īstenojami. Psiholoģiskajā principā ietveras arī sevis izjušana ”saklausot” savu ķermeni, lai pret to nebūtu vardarbības, bet vienmēr norūdoties būtu pozitīvas emocijas, kas raksturīgas visiem labi norūdītiem cilvēkiem.
Kā OTRU norūdīšanās principu procedūrās vajag ievērot PAKĀPENĪBU, jo pakāpenība ir fizioloģijas PAMATLIKUMS. Ja šis princips netiek ievērots, cilvēks rūdoties nevis veselībā kļūst stiprāks, bet pat saslimst. Atceros spilgtu gadījumu ar vienu mūsu sievieti, kas, sajūsmā par iešanu basām kājām sniegā, to darīja par ilgu un dabūja pamatīgas iesnas. Šai sievietei vajadzēja sākt ar staigāšanu zeķēs pa māju, pēc tam ar basām kājām pa māju un tikai tad ar dažiem soļiem sākt basām kājām pa sniegu, kas tiešām ir veselīgi un burvīgi.... Sevišķi pakāpenība jāievēro, sākot norūdīt bērnus. Norūdīšanās procedūru stiprums un ilgums jāpalielina pakāpeniski.
TREŠAIS princips – jānorūdās SISTEMĀTISKI, lai apgūtās procedūras nostiprinātu kā labi darbīgus nosacījumu refleksus, kas prasa atkārtojumus. Pie šī principa arī brīdinu, ka nedrīkst pārcensties – katru dienu nav vēlams peldēt āliņģī. Rodas visa organisma un sevišķi nervu sistēmas pārkairinātība. Aizrādījums pamatots uz vairāku ziemas peldētāju pieļautām kļūdām.
Ļoti svarīgs norūdīšanās princips (CETURTAIS) ir ievērot INDIVIDUĀLO pieeju un vecumu īpatnības. Pat vieglas norūdīšanās procedūras dažam var izsaukt nepatiku un saslimšanu, sevišķi, ja bērnībā ir tuntuļots un nenorūdīts. Jaunieši āliņģī varētu peldēt katru otro dienu, bet gados vecākiem pietiek ar peldi ziemā vienu reizi nedēļā, un veselība ar ziemas peldēšanu ir teicama. Ar 70 – 80 gadiem jāpārtrauc peldes ledainā ūdenī, nepārtraucot vieglākās norūdīšanās procedūras.
PIEKTAIS norūdīšanās princips ir pielietot LĪDZEKĻU DAUDZVEIDĪBU. Šajā norūdīšanās daudzveidībā priekšroka jādod visām darbībām, kas var notikt brīvā dabā ar tīru gaisu, tīru ūdeni un sauli. Ilgstošu novērojumu rezultātā secinu, ka pat mūsu ziemas peldēšanas aktīvisti par maz izmanto fiziskos vingrinājumus, jo taisni ar tiem individuāli vajadzētu iedarboties uz katram vājākām muskuļu grupām kopā ar pēc tam sekojošām norūdīšanās procedūrām.
Ka SESTO norūdīšanās principu izvirzu „NEVAJAG KAUTRĒTIES NORŪDĪTIES”, jo to pat bieži vien pieprasa dabas apstākļi. Konkrēti – temperatūras strauja paaugstināšanās izraisa dienas vidū pat pārkaršanu, kas visos gadījumos ir bīstama, ja tai seko aukstums un vēji. Tāpēc, ja jūtams ķermeņa pārkaršanas tuvums, vajag atrast iespēju atbrīvoties no kāda apģērba gabala. Mums – veselīgas dzīves praktizētājiem uz to ir daudz lielākas tiesības nekā „staigājošajiem” dūmvadiem, kas bojā mūsu kopējo gaisu un piemēslo apkārtni.
Nobeidzot sarunu par norūdīšanās principiem, jāatzīst, ka uzskaite 1., 2., 3., 4., 5. un 6. – to secība nav galvenais. GALVENAIS IR TAS, KA TĀPAT KĀ SVĒTIE DIEVA BAUŠĻI, TIE VISI IR JĀIEVĒRO, katru dienu sākot ar radošu ievirzi: „NORŪDĪTIES GRIBU UN VARU VISOS APSTĀKĻOS.
IEVĒROTĀ UN PĒTĪTĀ SKAIDROJUMS
Evalds Liepiņš
Pašreizējā publicējumā izmantoju arī speciālu aptauju materiālu, kas parāda cilvēku izpratni un praksi par norūdīšanos. Aptaujāti 300 Rīgas un 15 citu pilsētu iedzīvotāju.
Vairums mūsdienu sabiedrības, sevišķi pilsētās, norūdīšanos pietiekami neizprot un maz praktizē. No aktivitātes viedokļa norūdīšanās dalās pasīvajā un aktīvajā. Tikai ar pasīvo norūdīšanos, ko prasa un dod dabas apstākļu maiņa, ir par maz. Tāpēc arī daudzi neaktīvie cilvēki vairāk slimo. Bet kāpēc vispār cilvēkiem saaukstēšanās ir izplatīta?
No cilvēka anatomijas un fizioloģijas ir jāatceras, ka mūsu āda ir jūtīgāka pret aukstumu nekā pret siltumu. Vienā ādas kvadrātcentimetrā vidēji ir 12 – 15 receptoru, kas uztver aukstumu, bet tikai 2 receptori, kas uztver siltumu. Tāpēc, lai pat vasaras caurvējā nerastos saaukstēšanās, nepieciešams mūsu ķermeņa treniņš aukstuma iedarbībai. Tāpat kā visas citas ķermeņa daļas, VAR TRENĒT UN ATTĪSTĪT ARĪ TERMOREGULĀCIJAS MEHĀNISMUS, PRASMĪGI LĪDZSVAROJOT SILTUMA UN AUKSTUMA PROCEDŪRAS.
Latviešu valodā literatūras par norūdīšanos ir maz. Speciālu uzmanību norūdīšanās teorijai un praksei esmu veltījis, sākot ar 1975. gadu, kad norūdīšanās propagandai Latvijā organizējām ik gadus ziemas peldētāju SKATES. Ir savākta un izstudēta vairāk nekā 140 nosaukumu speciālā literatūra par norūdīšanos, galvenokārt krievu valodā.
Uz minētās literatūras un 30 gadu praktiski - pētnieciska darba pamata esmu ierosinājis mūsdienu NORŪDĪŠANĀS SISTĒMU priekšstatīt kompleksā ar citām veselīga dzīvesveida sistēmām ČETRU BLOKU TRĪSSTŪRA VEIDĀ:
I SPORTISKI – TŪRISTISKAIS NORŪDĪŠANĀS BLOKS,
II NORŪDĪŠANĀS MĀJAS BLOKS,
III NORŪDĪŠANĀS DARBA BLOKS,
IV ZIEMAS PELDĒŠANAS BLOKS – TRĪSSTŪRA VIRSOTNĒ.
Šis norūdīšanās sadalījums cilvēku darbības četros blokos veicina paškritisku darbības vērtējumu par norūdīšanos. Katra norūdīšanās sistēmas bloka saturu mēs atklājam individuālās un grupu pārrunās, kopīgi secinot, kas ieinteresētajam cilvēkam jau no norūdīšanās ir apgūts un ko viņam būtu vēlams sākt pielietot.
Sportiski – tūristiskajā blokā labi norūdīšanās veidi ir lēna skriešana vieglā un minimālā apģērbā, PELDĒŠANA, soļošana, slidošana un slēpošana ar daļēji atkailinātu ķermeni, tūrisma pārgājieni, ejot piemērotās vietās ar basām kājām, sporta spēles brīvā dabā.
Ar norūdīšanos mājās cilvēku dzīve sākas un tai jāturpinās visu mūžu, līdz pat sirmam vecumam. Sevišķi ieteicama ir kāju mazgāšana vakaros, nobeidzot ar aukstu ūdeni un pamatīgi tās masējot.
Atkarībā no katra darba īpatnībām, norūdīšanās darba bloks ir vairāk vai mazāk īstenojams. Katrai strādniecei un katram strādniekam ir tiesības neglītās, indīgās un VISIEM kaitīgās pīppauzes vietā īslaicīgā darba pārtraukumā sev piemēroti pavingrot, izmantojot arī dažas norūdīšanās procedūras. Ļoti iedarbīgs šis norūdīšanās bloks ir lauku strādniekiem, celtniekiem un sētniekiem.
Pēc 12. pielikuma, kas krievu un latviešu valodā, ziemas peldēšana ir shēmas trīsstūra virsotnē ar tai atbilstošu mazāko telpu. Tā kā ziemas peldēšana ir NORŪDĪŠANĀS SISTĒMAS AUGSTĀKĀ PAKĀPE, tās būtību – ierobežojumus un prasības – esmu formulējis 7 iedaļās, kas būtu jāzina un jāievēro visiem ziemas peldētājiem un sevišķi viņu pasākumu organizētājiem.
Vairums mūsdienu sabiedrības, sevišķi pilsētās, norūdīšanos pietiekami neizprot un maz praktizē. No aktivitātes viedokļa norūdīšanās dalās pasīvajā un aktīvajā. Tikai ar pasīvo norūdīšanos, ko prasa un dod dabas apstākļu maiņa, ir par maz. Tāpēc arī daudzi neaktīvie cilvēki vairāk slimo. Bet kāpēc vispār cilvēkiem saaukstēšanās ir izplatīta?
No cilvēka anatomijas un fizioloģijas ir jāatceras, ka mūsu āda ir jūtīgāka pret aukstumu nekā pret siltumu. Vienā ādas kvadrātcentimetrā vidēji ir 12 – 15 receptoru, kas uztver aukstumu, bet tikai 2 receptori, kas uztver siltumu. Tāpēc, lai pat vasaras caurvējā nerastos saaukstēšanās, nepieciešams mūsu ķermeņa treniņš aukstuma iedarbībai. Tāpat kā visas citas ķermeņa daļas, VAR TRENĒT UN ATTĪSTĪT ARĪ TERMOREGULĀCIJAS MEHĀNISMUS, PRASMĪGI LĪDZSVAROJOT SILTUMA UN AUKSTUMA PROCEDŪRAS.
Latviešu valodā literatūras par norūdīšanos ir maz. Speciālu uzmanību norūdīšanās teorijai un praksei esmu veltījis, sākot ar 1975. gadu, kad norūdīšanās propagandai Latvijā organizējām ik gadus ziemas peldētāju SKATES. Ir savākta un izstudēta vairāk nekā 140 nosaukumu speciālā literatūra par norūdīšanos, galvenokārt krievu valodā.
Uz minētās literatūras un 30 gadu praktiski - pētnieciska darba pamata esmu ierosinājis mūsdienu NORŪDĪŠANĀS SISTĒMU priekšstatīt kompleksā ar citām veselīga dzīvesveida sistēmām ČETRU BLOKU TRĪSSTŪRA VEIDĀ:
I SPORTISKI – TŪRISTISKAIS NORŪDĪŠANĀS BLOKS,
II NORŪDĪŠANĀS MĀJAS BLOKS,
III NORŪDĪŠANĀS DARBA BLOKS,
IV ZIEMAS PELDĒŠANAS BLOKS – TRĪSSTŪRA VIRSOTNĒ.
Šis norūdīšanās sadalījums cilvēku darbības četros blokos veicina paškritisku darbības vērtējumu par norūdīšanos. Katra norūdīšanās sistēmas bloka saturu mēs atklājam individuālās un grupu pārrunās, kopīgi secinot, kas ieinteresētajam cilvēkam jau no norūdīšanās ir apgūts un ko viņam būtu vēlams sākt pielietot.
Sportiski – tūristiskajā blokā labi norūdīšanās veidi ir lēna skriešana vieglā un minimālā apģērbā, PELDĒŠANA, soļošana, slidošana un slēpošana ar daļēji atkailinātu ķermeni, tūrisma pārgājieni, ejot piemērotās vietās ar basām kājām, sporta spēles brīvā dabā.
Ar norūdīšanos mājās cilvēku dzīve sākas un tai jāturpinās visu mūžu, līdz pat sirmam vecumam. Sevišķi ieteicama ir kāju mazgāšana vakaros, nobeidzot ar aukstu ūdeni un pamatīgi tās masējot.
Atkarībā no katra darba īpatnībām, norūdīšanās darba bloks ir vairāk vai mazāk īstenojams. Katrai strādniecei un katram strādniekam ir tiesības neglītās, indīgās un VISIEM kaitīgās pīppauzes vietā īslaicīgā darba pārtraukumā sev piemēroti pavingrot, izmantojot arī dažas norūdīšanās procedūras. Ļoti iedarbīgs šis norūdīšanās bloks ir lauku strādniekiem, celtniekiem un sētniekiem.
Pēc 12. pielikuma, kas krievu un latviešu valodā, ziemas peldēšana ir shēmas trīsstūra virsotnē ar tai atbilstošu mazāko telpu. Tā kā ziemas peldēšana ir NORŪDĪŠANĀS SISTĒMAS AUGSTĀKĀ PAKĀPE, tās būtību – ierobežojumus un prasības – esmu formulējis 7 iedaļās, kas būtu jāzina un jāievēro visiem ziemas peldētājiem un sevišķi viņu pasākumu organizētājiem.
4 – DAĻU NORŪDĪŠANĀS SISTĒMA,
KĀ VESELĪGA DZĪVESVEIDA SASTĀVDAĻA
VISĀS NORŪDĪŠANĀS DAĻĀS VAJAG BŪT RADOŠAI PIEEJAI.
NORŪDĪTIES VAJAG VISUR UN JEBKUROS APSTĀKĻOS!
SHĒMAS AUTORS EVALDS LIEPIŅŠ.
NORŪDĪTIES VAJAG VISUR UN JEBKUROS APSTĀKĻOS!
SHĒMAS AUTORS EVALDS LIEPIŅŠ.
ZIEMAS PELDĒŠANAS 7 IEROBEŽOJUMI UN PRASĪBAS
Autors - Evalds Liepiņš
1. Ziemas peldēšana, un sevišķi sporta ziemas peldēšana, nav rekomendējama visiem, bet vēlama galvenokārt praktiski veseliem cilvēkiem, kas grib sevi pilnveidot līdz veselīga dzīvesveida etalonam.
2. Ziemas peldēšana ir spēcīgs un iedarbīgs norūdīšanās līdzeklis. Tās procedūras prasa stingru un precīzu dozējumu, ievērojot paškontroles un medicīniskās kontroles rādītājus.
3. Peldēšanai ziemā jābūt īslaicīgai un optimāli dinamiskai. Nedrīkst censties sasniegt ilguma rekordus. Īslaicīga ziemas peldēšana norūda un ir veselīga. Ilgstoša – tā ir kaitīga!
4. Cilvēka ontoģenēzē dabīgi ir sasniegt ziemas peldēšanu kā visaugstāko norūdīšanās formu. Tomēr fizioloģiski likumsakarīga ir arī aktivitātes samazināšana, ierobežojot sevi ar darbošanos norūdīšanās sistēmas apakšējos, zemākajos blokos, kad jau ar ievērojamu gadu skaitu (70, 80) organisma visas funkcijas pavājinās.
5. Ziemas peldēšana un sporta ziemas peldēšana prasa maksimāli precīzu, labu treniņu un sacensību organizāciju, ko apgrūtina piemērotas materiālās bāzes trūkums ūdens objektu tuvumā.
6. Garas sarunas un intervijas nedrīkst traucēt dalībnieku paškontroli. Ķermenim pēc diskomforta nav jākautrējas dot komfortu – siltus apavus, siltus cimdus un apģērbu.
7. Lai ziemas peldēšana kā spēcīga un efektīga norūdīšanās forma vairāk izplatītos, tās nodarbību tuvumā vajag mūsdienu tehnikai atbilstošas telpas ar dalībnieku skaitam piemērotām garderobēm.
Pārpublicējot doto materiālu obligāta atsauce par autoru – Evalds Liepiņš.
2. Ziemas peldēšana ir spēcīgs un iedarbīgs norūdīšanās līdzeklis. Tās procedūras prasa stingru un precīzu dozējumu, ievērojot paškontroles un medicīniskās kontroles rādītājus.
3. Peldēšanai ziemā jābūt īslaicīgai un optimāli dinamiskai. Nedrīkst censties sasniegt ilguma rekordus. Īslaicīga ziemas peldēšana norūda un ir veselīga. Ilgstoša – tā ir kaitīga!
4. Cilvēka ontoģenēzē dabīgi ir sasniegt ziemas peldēšanu kā visaugstāko norūdīšanās formu. Tomēr fizioloģiski likumsakarīga ir arī aktivitātes samazināšana, ierobežojot sevi ar darbošanos norūdīšanās sistēmas apakšējos, zemākajos blokos, kad jau ar ievērojamu gadu skaitu (70, 80) organisma visas funkcijas pavājinās.
5. Ziemas peldēšana un sporta ziemas peldēšana prasa maksimāli precīzu, labu treniņu un sacensību organizāciju, ko apgrūtina piemērotas materiālās bāzes trūkums ūdens objektu tuvumā.
6. Garas sarunas un intervijas nedrīkst traucēt dalībnieku paškontroli. Ķermenim pēc diskomforta nav jākautrējas dot komfortu – siltus apavus, siltus cimdus un apģērbu.
7. Lai ziemas peldēšana kā spēcīga un efektīga norūdīšanās forma vairāk izplatītos, tās nodarbību tuvumā vajag mūsdienu tehnikai atbilstošas telpas ar dalībnieku skaitam piemērotām garderobēm.
Pārpublicējot doto materiālu obligāta atsauce par autoru – Evalds Liepiņš.